Ētikas kodekss

 

PROJEKTS

2010.gada 30.janvārī.

Latvijas Ergoterapeitu asociācijas

Ētikas kodekss

Latvijas ergoterapijas speciālistu ētikas kodekss (turpmāk – Ētikas kodekss) ir apstiprināts Latvijas Ergoterapeitu asociācijas biedru kopsapulcē 2002.gadā, pilnveidots un pieņemts 2010.gada 30.janvāra biedru pilnsapulcē.

Ētikas kodekss tika izveidots pamatojoties uz 1993.gada (ar grozījumiem 1998.gadā) Latvijas ārstu kodeksu, 2006.gada 24.novembra Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ētikas kodeksu, Zviedru ergoterapeitu asociācijas un Apvienotās Karalistes ergoterapeitu 2005.gadā izstrādātā ētikas kodeksu.

I.Vispārīgie jautājumi

Ētikas kodekss ir saistošs jebkuram Latvijas Republikā praktizējošam ergoterapeitam un ergoterapeita asistentam (turpmāk – Ergoterapeits).

Par Ergoterapeitu ir saucama tikai tāda persona, kura ieguvusi atbilstošu izglītību ergoterapijas specialitātē un to apliecinošu dokumentu (ergoterapeita profesionālo grādu un/vai bakalaura grādu ergoterapijā). Praktizējošam Ergoterapeitam ir jābūt reģistrētam Ārstniecības personu reģistrā.

Ētikas kodekss nosaka Ergoterapeita profesionālās ētikas, uzvedības un savstarpējo attiecību pamatprincipus, kā arī uzvedības pamatprincipus saskarsmē ar klientiem, lai sekmētu Ergoterapeita amata pienākumu tiesisku, godprātīgu un kvalitatīvu veikšanu, nodrošinātu lietišķu, korektu, uz klientu vērstas prakses veikšanu un veicinātu sabiedrības uzticību ergoterapijas specialitātei.

Pildot amata pienākumus Ergoterapeits ievēro Ētikas kodeksā noteiktos pamatprincipus un vispārpieņemtās uzvedības normas.

Ergoterapeits izvairās no situācijām, kas neatbilst vispārpieņemtām uzvedības normām, Ētikas kodeksam un kaitē ergoterapijas specialitātes prestižam, reputācijai un tēlam kopumā.

Ētikas kodeksu veido, pārskata un atjauno Latvijas Ergoterapeitu asociācijas Ētikas komiteja (turpmāk – Ētikas komiteja).

Jebkuram Ergoterapeitam ir tiesības Ētikas komitejā iesniegt priekšlikumus Ētikas kodeksa papildināšanai.

Ja pielietojot vai interpretējot Ētikas kodeksu Ergoterapeitam rodas neskaidrības, konflikti vai strīdi, šīs situācijas vispirms ir risināmas savā prakses vietā.

Jebkuram Ergoterapeitam un/ vai konfliktā iesaistītai personai ir tiesības rakstīt iesniegumu un vērsties Ētikas komitejā, lai risinātu radušos situāciju.

Ētikas komiteja saņemot informāciju par praktizējoša Ergoterapeita Ētikas kodeksa iespējamiem pārkāpumiem, tos izvērtē un, nepieciešamības gadījumā, ziņo Latvijas Ergoterapeitu asociācijas Sertifikācijas komisijai un/ vai Valdei.

II. Ergoterapeita ētikas pamatprincipi

Ergoterapijas darbības pamatprincips, attīstot terapijas mērķus, ir respektēt klientu un personu grupu tiesības, kuras ietekmē ergoterapeita darbs, neatkarīgi no viņu tautības, rases, ticības, vecuma, dzimuma, politiskiem uzskatiem un stāvokļa sabiedrībā. Ergoterapeits, sadarbojoties ar sabiedrību, ir atbildīgs par sabiedrības vispārējās veselības uzlabošanu un taisnīgu veselības aprūpes sistēmu.

Ergoterapeita galvenais pienākums ir personas spēju uzlabošana un atveseļošanās veicināšana, kas nepieciešama personas pilnvērtīgai dzīvei (saskaņā ar vides un sabiedrības prasībām).

Ergoterapeits ciena personas uzticību, respektē viņa vajadzības, uzskatus un darbojas tikai tās interesēs.

Ja cita persona ar savu rīcību apdraud klienta intereses, Ergoterapeita svarīgākais pienākums ir tās aizstāvēt un tikai pēc tam citu personu vai sabiedrības intereses.

Veicot profesionālo darbību Ergoterapeits neiesaistās kriminālās, neprofesionālās un/ vai nelikumīgās darbībās.

Ergoterapeits ir atbildīgs par savu profesionālo kompetenci, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu līmeņa celšanu. Ergoterapeits aktīvi piedalās ergoterapijas izglītības un praktiskā darba standartu attīstīšanā un uzņemas atbildību un pienākumus vai uzdod veikt šos uzdevumus citiem.

III. Ergoterapeita atbildība strādājot ar klientu

Ergoterapeits sniedz neatliekamo palīdzību jebkurā situācijā, veicot savus cilvēciskos un profesionālos pienākumus.

Ergoterapeits ir godīgs pret klientu.

Ergoterapeits nedrīkst izpaust konfidenciālas ziņas par saviem klientiem un kolēģiem, izņemot gadījumus, kad to ļauj klients, kā arī likumā noteiktā kārtība.

Ergoterapeits precīzi atspoguļo dokumentācijā par klientu iegūto informāciju.

Ergoterapeits respektē klienta vēlmes un vajadzības, tādēļ terapijas process var tikt uzsākts tikai pēc klienta vai tuvinieku piekrišanas.

Ergoterapeits, izmantojot savas zināšanas, izprot klientu vēlmes un vajadzības arī gadījumos, kad personai ir samazinātas spējas tās paust.

Ja klients nav spējīgs saprast informāciju, kas tiek sniegta vai nav spējīgs dot atļauju, vai  noraidīt paredzēto ergoterapijas ārstēšanas veidu, ergoterapeits prasa personas aizbildņa/ likumiskā pārstāvja viedokli. Gadījumā, ja klientam nav aizbildņa vai ergoterapeitam neizdodas iegūt lēmumu, ergoterapeits pats pieņem lēmumu par tālāku ārstēšanu.

Ergoterapeits klientam sniedz informāciju par ārstēšanas procesu, metodēm un paredzamo rezultātu ārstēšanas procesā.

Ergoterapeits sniedz informāciju klienta tuviniekiem par ārstēšanas procesu, pieņem viņu piedalīšanos minētajā procesā un uzklausa viņu pausto viedokli .

Ergoterapeits apzinās, ka nepieciešamības gadījumā klientam ir jāiesaka konsultācijas pie cita medicīnas speciālista, kā arī jānodrošina klienta vēlmju izpilde.

Ergoterapeits klientam sniedz informāciju arī par alternatīvām ārstēšanas metodēm, to mērķi un paredzamo rezultātu.

Ergoterapijas mērķi tiek sasniegti attīstot klienta funkcionālās spējas, izsargājoties no ievainojumiem vai kompensējot nespēju, lai pacients būtu neatkarīgs ikdienas aktivitāšu veikšanā.

Ergoterapijas mērķi tiek izvirzīti pamatojoties uz klienta raksturu, veselības stāvokli un viņam nozīmīgākajām ikdienas aktivitātēm.

Ergoterapijas uzdevumi ir saistīti ar klientu, apkārtējo vidi un to savstarpējo saistību ar klienta ikdienas aktivitātēm.

Ergoterapeits sniedz atbalstu klientam, jo persona riskē gūt vai jau ir guvusi ievainojumus un/vai ir zaudēta aktivitāšu kapacitāte. Ergoterapeits palīdz atrast veidu kā klientam atjaunot un atrast dzīves vērtību.

Ergoterapeita pienākumi ir aktivitātes veikšanas uzturēšana vai uzlabošana un zaudēto aktivitāšu kompensēšana, kā arī priekšlikumu sniegšana par klienta apkārtējās vides adaptāciju.

Ergoterapeits sadarbojas arī ar citiem rehabilitācijas komandas speciālistiem, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu klienta vajadzības (izvirzīto mērķu sasniegšanu).

Ergoterapeitam ir jāinformē klients par jaunāko zinātnisko sasniegumu un attīstības programmu rezultātiem.

Ergoterapeitam jāspēj akceptēt un ieviest praksē jaunas ārstēšanas metodes, kas nepieciešamas klienta ikdienas aktivitāšu uzlabošanā.

IV. Ergoterapeita atbildība pret profesiju, citām ārstniecības personām un darba devēju

Ergoterapeitam pēc iespējas vairāk ir jāinformē sabiedrība par Ergoterapiju un tās sasniegumiem, publiskās situācijās prezentējot sevi, savu profesiju, asociāciju un tās darbību.

Ergoterapeits respektē kolēģu un citu rehabilitācijas komandas profesionāļu kompetenci, prasmes, pienākumus un atbildību, kā arī, sadarbojoties ar citiem komandas speciālistiem, veicina komandas darbu, lai spētu īstenot klientu intereses.

Ergoterapeits, lai nodrošinātu klientiem nepieciešamo aktivitāšu veikšanu, pēc nepieciešamības, koordinē nodarbības ar kolēģiem un arī citām profesionālajām grupām.

Ergoterapeits savā praksē lieto ergoterapijas tehnoloģijas un līdzekļus.

Ergoterapeits apzinās savas profesionālās zināšanas un spējas, kā arī lomu terapijas procesā. Ergoterapeitam ir jābūt pārliecinātam, ka tās ir atbilstošas Ergoterapeita kompetencei.

Ergoterapeits savā profesionālajā darbībā sniedz tikai tādus pakalpojumus un pielieto tādas tehnoloģijas, ko apgūstot ir saņēmis izglītību apliecinošu dokumentu un/ vai sertifikātu.

Ergoterapeitam jābūt pārliecinātam par sniegto pakalpojumu un pielietoto tehnoloģiju atbilstību attiecīgajā situācijā un/vai terapijas procesa mērķiem.

Ergoterapeits profesionālo darbību veic kabinetā, kur ir atbilstoši apstākļi un tehniskais aprīkojums darbības veikšanai.

Ergoterapeits var brīvi uzņemties vai atteikties strādāt ar klientu.

Ergoterapeits, ievērojot profesionālo ētiku, saudzīgi lieto darba devēja īpašumu un pakļaujas darba devēja izstrādātajām vadlīnijām.

Privāti praktizējošs Ergoterapeits savā darbībā ievēro profesionālo ētiku.??

Ergoterapeits, veicot pētījumu, ievēro medicīnas vai sociālajai jomai atbilstošo ētikas kodeksu.

Ergoterapeits, veicot pētījumu, kas saistīts ar aprūpi, ievēro, ka pētījuma prioritāte ir iesaistīto klientu labklājība un taisnīgums.

Pētījuma darba (bakalaura, maģistra darbos u.c.) vadītājs ir atbildīgs par ētisko aspektu ievērošanu pētījuma veikšanas procesā, kā arī garantē rezultātu atbilstību pētījumā izvirzītajam mērķim.

Jebkurš praktizējošs Ergoterapeits ir profesionāli saistīts un nodrošina atbalstu studējošam ergoterapeitam izglītības procesā (mācību praksē attiecīgā Ergoterapeita darba vietā).

Give your website a premium touchup with these free WordPress themes using responsive design, seo friendly designs www.bigtheme.net/wordpress