1. Laba darīšanas princips

Ergoterapeitiem jānodrošina, ka viņu darbība ir vērsta uz personas veselības uzlabošanu un labklājību, veicinot viņu iesaistīšanos ikdienas nodarbēs, kā arī mazinot šķēršļus dalībai. Ergoterapeits sniedz kvalitatīvus pakalpojumus, kas atbilst personas vajadzībām, neatkarīgi no viņa vecuma, dzimuma, rases, reliģiskās vai politiskās pārliecības.

2. Nekaitēšanas princips

Ergoterapeitiem jāizvairās no jebkuras darbības vai bezdarbības, kas varētu kaitēt personai vai apdraudēt viņas veselību. Tas ietver rūpīgu izvērtēšanu pirms terapijas plāna uzsākšanas, lai nodrošinātu, ka terapijas metodes ir drošas un efektīvas, kā arī risku un potenciālo ieguvumu analīzi.

3. Pašnoteikšanās princips

Ergoterapeitiem ir pienākums cienīt personas tiesības uz privātumu un informētu izvēli, tostarp to, kas saistīta ar ergoterapijas mērķiem, dalību un dalīšanos ar informāciju. Ergoterapeitiem ir jāsniedz pilnīga un patiesa informācija par terapijas iespējamiem riskiem un potenciālajiem ieguvumiem, lai tiktu pieņemti informēti lēmumi par personas terapijas procesu. Pakalpojuma saņēmēju personīgie dati un privātā informācija ir jāsargā, saskaņā ar datu aizsardzības likumiem, arī ja šie dati tiek glabāti vai apstrādāti digitāli.

Gadījumos, kad persona vecuma vai veselības stāvokļa dēļ pati nevar pieņemt lēmumus par terapiju, lēmumu pieņem tās likumiskais pārstāvis. Tomēr ergoterapeitam ir pienākums aizsargāt personu, kurš vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu vai ir atzīts par rīcībnespējīgu, pret tādiem likumiskā pārstāvja lēmumiem, kas nav pacienta interesēs vai var tam kaitēt.

4. Taisnīguma princips

Ergoterapeitiem jānodrošina, ka pakalpojumi tiek sniegti taisnīgi un vienlīdzīgi visām personām, neatkarīgi no personas sociālā vai ekonomiskā stāvokļa, izvairoties no jebkāda veida aizspriedumiem gan ergoterapeita praksē, gan pētniecībā un izglītības procesā.

Ergoterapeitiem ir profesionāla atbildība aizstāvēt personas tiesības vienlīdzīgai piekļuvei rehabilitācijas pakalpojumiem, tajā skaitā aktīvi veicinot tele-rehabilitācijas un citu jaunu pakalpojumu attīstību, saskaņā ar personas vajadzībām.

5. Patiesuma princips

Ergoterapeitiem ir jāsniedz pakalpojumu saņēmējiem, kolēģiem un sabiedrībai godīga un precīza informācija. Jebkura manipulācija ar faktiem vai terapijas rezultātiem ir nepieņemama un grauj profesionālo integritāti. Patiesa un pārbaudāma informācija jānodrošina arī digitālās informācijas apmaiņā.

6. Lojalitātes un profesionālās attieksmes princips

Ergoterapeitiem ir jāuztur godīgas un cieņpilnas attiecības gan ar pakalpojumu saņēmējiem, gan kolēģiem. Jāizvairās no interešu konfliktiem — speciālista personīgajiem faktoriem nav jāietekmē terapijas process un profesionālo lēmumu pieņemšana. Ergoterapeitiem ir jābūt atbildīgiem par savu profesionālo izaugsmi un jāievēro vietējie un starptautiskie standarti saistībā ar profesionālo darbību.

7. Konfidencialitāte

Ergoterapeiti ievēro visu personu tiesības uz privātumu un viņu personiskās informācijas konfidencialitāti. Ergoterapeiti atzīst, ka tuvinieki un citas piesaistes personas var būt svarīgas terapijas mērķu sasniegšanā, tomēr viņu informēšana un iesaistīšana pieļaujama tikai pēc personas piekrišanas saņemšanas.

Gadījumos, kad persona vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi pieņemt lēmumus par terapiju, tās likumiskajam pārstāvim ir tiesības piekļūt ar ārstēšanu saistītajai informācijai, kas citkārt būtu konfidenciāla. Vienlaikus ergoterapeitam ir pienākums aizsargāt pacientu no informācijas izpaušanas likumiskajam pārstāvim, ja tas neatbilst personas interesēm vai var tai kaitēt.

8. Tehnoloģiju izmantošana un tele-rehabilitācija

Ergoterapeitiem, kuri nodrošina tele-rehabilitācijas pakalpojumus, jānodrošina, ka šo pakalpojumu drošība un efektivitāte ir salīdzināma ar klātienē nodrošinātiem pakalpojumiem. Tehnoloģiju izmantošanai jābūt drošai, un pakalpojuma saņēmēja personīgai informācijai jābūt aizsargātai. Visām platformām, kas tiek izmantotas saziņai vai datu apmaiņai, jāatbilst datu drošības standartiem un jānodrošina personīgas informācijas konfidencialitāte.

9. Datu aizsardzība un digitālā drošība

Ergoterapeitiem ir jāievēro datu aizsardzības likumi un jānodrošina, ka visa pakalpojumu saņēmēju informācija, kas tiek glabāta vai nosūtīta digitāli, ir droša. Jāizmanto drošas platformas, lai glabātu medicīnisko dokumentāciju un jāizvairās no datu noplūdes riska. Pakalpojumu saņēmējiem ir tiesības zināt, kā viņu dati tiek izmantoti un glabāti.

10. Atbildība un pārskatatbildība

Ergoterapeitiem ir jāuzņemas pilna atbildība par savām darbībām un jābūt gataviem sniegt paskaidrojumus Ētikas komitejai, ja rodas jautājumi par viņu rīcību vai lēmumiem. Šī atbildība attiecas gan uz klīniskām darbībām, tajā skaitā uz tehnoloģiju un digitālo risinājumu izmantošanu terapijā, gan uz citām darbībām, kuru veikšanas laikā speciālists pārstāv ergoterapeita profesiju.

11. Profesionālās identitātes veicināšana un profesijas pārstāvība

Ergoterapeitiem ir pienākums pārstāvēt savu profesiju sabiedrībā, skaidri norādot uz ergoterapeitu unikālajām kompetencēm un vērtībām, kas atbilst laikmetīgas ergoterapijas prakses teorētiskam pamatojumam un labākās prakses standartiem.

Tas ietver:

• Ergoterapijas būtības un tās lomas veselības aprūpes sistēmā skaidrošanu, lai sabiedrība, pakalpojumu saņēmēji un citas veselības aprūpes nozares profesionāļi pilnībā izprastu ergoterapijas ietekmi un nozīmi.
• Profesijas atšķiršanu no citiem veselības aprūpes speciālistiem, piemēram, fizioterapeitiem vai audiologopēdiem, veicinot sabiedrības izpratni par ergoterapeitu unikālo pieeju darbībai un terapijai.
• Godīgu un pilnīgu informācijas sniegšanu par ergoterapijas pakalpojumu klāstu, kompetencēm un iespējām, kas palīdz personām un sabiedrībai pieņemt informētus lēmumus.

Ergoterapijas vērtību un profesionālo ētisko principu veicināšana, kas atbalsta personu autonomiju, labklājību un sociālo iekļaušanu.

12. Izglītotāju un mentoru ētiskie pienākumi

Ergoterapeitiem, kas darbojas kā izglītotāji vai mentori, ir jāuzņemas īpaša atbildība par topošo profesionāļu attīstību. Viņiem jāveicina:

• Profesionalitāte: Ergoterapeitiem ir jānodrošina profesionāla uzvedība un jābūt pozitīvam paraugam studentiem un jaunajiem kolēģiem, izrādot cieņu un godīgumu izglītības un mentoru procesā.
• Godīgums un taisnīgums: Jānodrošina taisnīga attieksme pret visiem izglītojamajiem, veicinot vienlīdzīgas iespējas un novērtējumu, balstoties uz objektīviem kritērijiem. Diskriminācija vai neobjektivitāte nav pieļaujama.
• Kompetence un profesionālā attīstība: Ergoterapeitiem ir jāsekmē studentu un pārraudzīto ergoterapeitu kompetences izaugsme, piedāvājot viņiem zināšanas un atbalstu, lai veicinātu viņu izcilību profesionālajā darbībā.
• Atbildība par profesionālo attīstību: Ergoterapeitiem kā mentoriem un izglītotājiem ir jāveicina savas un savu izglītojamo nemitīga profesionālā attīstība un jāseko līdzi starptautiskajiem profesionālajiem standartiem un jaunākajām prakses metodēm.

13. Profesionālā kompetence un mūžizglītība

Ergoterapeiti ir autonomi profesionāļi, kuri pieņem neatkarīgus spriedumus par pakalpojumu sniegšanu atbilstoši savām zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Ergoterapeiti savā darbā izmanto pierādījumus, lai pieņemtu pamatotus un atbildīgus lēmumus attiecībā uz savu profesionālo darbību. Ergoterapeiti praktizē tikai savu profesionālo zināšanu, prasmju un iemaņu ietvaros, un viņiem ir jāatbilst vai jāpārsniedz kompetences prasības drošai un efektīvai ergoterapeita praksei gan savas profesionālās karjeras sākumā, gan visā tās laikā. Viņiem ir jāreaģē uz kompetenču prasībām, izmantojot mūžizglītības procesu, kas nodrošina, ka viņu darbs vienmēr ir balstīts uz labākajiem pieejamajiem pierādījumiem.

14. Ētikas komitejas loma

Latvijas Ergoterapeitu Asociācijas Ētikas komiteja ir atbildīga par šī kodeksa ievērošanas uzraudzību un izskatīs visus gadījumus, kad ir aizdomas par kodeksa pārkāpumu. Komiteja pieņems lēmumus, pamatojoties uz faktiem un pierādījumiem, nodrošinot godīgu izskatīšanas procesu.

Jebkuram ergoterapeitam ir tiesības Ētikas komitejā iesniegt priekšlikumus Ētikas kodeksa papildināšanai.

Ja, pielietojot vai interpretējot Ētikas kodeksu, ergoterapeitam rodas neskaidrības, konflikti vai strīdi, šīs situācijas vispirms ir risināmas savā prakses vietā.

Jebkuram ergoterapeitam un/vai konfliktā iesaistītai personai ir tiesības rakstīt iesniegumu un vērsties Ētikas komitejā, lai risinātu radušos situāciju.

Ētikas komiteja, saņemot informāciju par praktizējoša ergoterapeita Ētikas kodeksa iespējamajiem pārkāpumiem, tos izvērtē un, nepieciešamības gadījumā, ziņo Latvijas Ergoterapeitu asociācijas Sertifikācijas komisijai un/vai Valdei.

Noslēgums

Šis kodekss ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka Latvijas ergoterapeiti darbojas atbilstoši augstākajiem ētiskajiem un profesionālajiem standartiem. Kodekss ir ceļvedis ikdienas darbā un ētikas dilemmu risināšanā, vienlaikus stiprinot sabiedrības uzticību ergoterapeitu profesijai.

Latvijas Ergoterapeitu Asociācijas (LEA) Ētikas kodekss balstās uz starptautiski atzītiem ergoterapijas ētikas principiem, kas izklāstīti Amerikas Ergoterapijas Asociācijas (AOTA) ētikas kodeksā (2020), Karaliskās Ergoterapeitu Koledžas (RCOT) profesionālajā standartā un Pasaules Ergoterapeitu federācijas vadlīnijās ētiskai ergoterapijas praksei (2024). Šie avoti kalpoja kā pamats kodeksa izstrādei, pielāgojot tos Latvijas profesionālajam un kultūras kontekstam, lai nodrošinātu augstākos standartus ergoterapeitu praksē.

Atsauces

1. American Occupational Therapy Association. (2020). Occupational Therapy Code of Ethics (2020).
2. Royal College of Occupational Therapists. (2015). Professional standards for occupational therapy practice, conduct, and ethics.
3. World Federation of Occupational Therapists. (2024). Guiding Principles for Ethical Occupational Therapy.